Kā dzīves pārmaiņas ietekmē fizisko aktivitāti: Pētījums par jauniešiem

Pamatinformācija

• Fiziskās aktivitātes (PA) ir svārstīga uzvedība, kas dzīves laikā var mainīties dzīves notikumu un pārmaiņu dēļ.
• Dzīves notikumi ir atsevišķi notikumi, kas izjauc ierasto rutīnu, piemēram, pārcelšanās, studiju beigšana vai šķiršanās.
• Pārejas ir ilgtermiņa pielāgošanās un pielāgošanās procesi jaunām situācijām, piemēram, kļūšana par vecākiem, karjeras uzsākšana vai pensionēšanās.
• Dzīves notikumi un pārejas var pozitīvi vai negatīvi ietekmēt PA atkarībā no indivīda resursiem, pārvarēšanas stratēģijām un sociālā atbalsta.
• Iepriekšējos pētījumos uzmanība galvenokārt tika pievērsta konkrētiem dzīves notikumiem vai pārmaiņām, piemēram, grūtniecībai, laulībām vai bezdarbam, un to ietekmei uz PA.
• Tomēr trūkst pētījumu, kas pētītu PA izmaiņu modeļus un dinamiku dažādu dzīves notikumu un pārmaiņu laikā, jo īpaši starp jauniem pieaugušajiem, kuri dzīves laikā saskaras ar vairākiem un dažādiem izaicinājumiem.

Metodes

• Autori veica kvalitatīvu pētījumu ar 20 jauniem pieaugušajiem (10 vīriešiem un 10 sievietēm) vecumā no 18 līdz 35 gadiem, kuri pēdējo divu gadu laikā bija piedzīvojuši vismaz vienu kritisku dzīves notikumu vai pāreju, kas ietekmēja viņu PA.
• Dalībnieki tika rekrutēti no dažādām vidēm, piemēram, universitātēm, sporta klubiem vai sociālo mediju platformām, un tiem bija atšķirīgs PA un iesaistīšanās sportā līmenis.
• Autori ar dalībniekiem veica daļēji strukturētas intervijas, izmantojot atvērta tipa jautājumus, lai noskaidrotu viņu stāstījumu par PA izmaiņām saistībā ar dzīves notikumiem un pārmaiņām.
• Autori analizēja datus, izmantojot refleksīvās tematiskās analīzes pieeju, kas ietvēra tēmu un modeļu identificēšanu, kuri izrietēja no dalībnieku pieredzes.

Rezultāti

Autori identificēja četras galvenās tēmas, kas raksturoja dalībnieku (ne)fizisko aktivitāšu veidus:

• Reorientācija: Šī tēma ietvēra dalībniekus, kuri mainīja savu PA uzvedību, jo mainījās viņu personīgās vērtības, mērķi vai identitāte. Piemēram, daži dalībnieki uzsāka vai palielināja savu PA pēc tam, kad apzinājās tās labvēlīgo ietekmi uz savu veselību, labklājību vai pašvērtējumu. Citi samazināja vai pārtrauca PA pēc tam, kad zaudēja interesi, motivāciju vai prieku par iepriekšējām aktivitātēm.
• Reorganizācija: Šajā tēmā piedalījās dalībnieki, kuri mainīja savu PA uzvedību, jo mainījās viņu ikdienas rutīna, struktūra vai vide. Piemēram, daži dalībnieki sāka vai palielināja PA pēc tam, kad jaunajā grafikā vai jaunajā dzīvesvietā bija vairāk laika, elastīguma vai iespēju. Citi dalībnieki samazināja vai pārtrauca PA pēc tam, kad jaunajā situācijā saskārās ar lielākiem ierobežojumiem, stresu vai izklaidējošiem faktoriem.
• Atjaunošanās: Šī tēma attiecās uz dalībniekiem, kuri mainīja savu PA uzvedību fizisku vai psiholoģisku traumu vai slimības dēļ. Piemēram, daži dalībnieki sāka vai palielināja PA pēc tam, kad bija atveseļojušies no slimības vai izmantoja to kā pārvarēšanas mehānismu. Citi samazināja vai pārtrauca PA pēc sāpēm, noguruma vai depresijas.
• Apstākļi: Šajā tēmā bija iesaistīti dalībnieki, kuri mainīja savu PA uzvedību, jo mainījās viņu sociālais tīkls vai mijiedarbība. Piemēram, daži dalībnieki sāka vai palielināja PA pēc tam, kad atrada jaunus draugus, partnerus vai paraugus, kas viņus iedvesmoja vai atbalstīja. Citi samazināja vai pārtrauca PA pēc tam, kad zaudēja kontaktus, uzticību vai saderību ar saviem iepriekšējiem partneriem.

Autori arī konstatēja, ka dalībnieku PA izmaiņas ietekmēja vairāki faktori, kas mazināja dzīves notikumu un pārmaiņu ietekmi:

• Izejas avoti: Tie ietvēra personiskos faktorus, piemēram, prasmes, zināšanas, pārliecību un motivāciju; materiālos faktorus, piemēram, aprīkojumu, telpas un finanses; un laika faktorus, piemēram, laika pieejamību un elastīgumu.

• Spēja tikt galā ar grūtībām: Tās ietvēra kognitīvās stratēģijas, piemēram, pārformulēšanu, plānošanu un mērķu izvirzīšanu; uzvedības stratēģijas, piemēram, informācijas meklēšanu, konsultācijas, un emocionālās stratēģijas, piemēram, jūtu paušana, atbalsta meklēšana, vai neapmierinātības izteikšana.

• Sociālais atbalsts: Tas ietvēra instrumentālo atbalstu, piemēram, praktiskas palīdzības sniegšanu, konsultācijas, vai atgriezeniskā saite; emocionālais atbalsts, piemēram, empātijas sniegšana, iedrošinājums, vai mierinājums; un biedrošanās atbalsts, piemēram, kompānijas nodrošināšana, draudzība, vai jautrību.

• Autori arī atzīmēja, ka dalībnieku PA izmaiņas nebija lineāras vai stabilas, bet drīzāk dinamiskas un laika gaitā svārstīgas, atkarībā no šo faktoru mijiedarbības.

Secinājums

Autori secināja, ka dzīves notikumi un pārejas var būtiski ietekmēt jauniešu PA uzvedību, taču šīs ietekmes virziens un lielums atšķiras atkarībā no